Ingvers ārstnieciskais
- Ārstniecības ingvers ir daudzgadīgs lakstaugs ar resnu, gaļīgu sakneni.
- Atkarībā no pagatavošanas veida izšķir melno jeb nemizoto un balto jeb mizoto un pusmizoto ingveru.
- Ingvera sakneņos ir ēteriskā eļļa – cingerols.
- Ingvera patīkamā, rūgtenā garša veicina gremošanas procesu, jo pastiprina kuņģa sulas izdalīšanos. Sevišķi to iesaka lietot pret meteorismu. Tas uzlabo arī ēstgribu. Senāk ingvers bija pazīstams kā tonizējošs un antiseptisks līdzeklis. Viduslaikos ingveru lietoja aizsardzībai pret mēri, arī acu slimību gadījumos un pret reimatismu. Ingveru izmanto arī pārtikas rūpniecībā. To pievieno rūgtiem liķieriem, piemēram, benediktīnam, sulām un punšiem. Anglijā ļoti populārs ir ingveralus.
- Sakni var izmantot svaigu, kaltētu, veselu, maltu, cukurotu vai konservētu sīrupā. Plaši ingveru lieto par piedevu smalkmaizītēm un cepumiem, arī piparkūkām, pudiņiem, konfektēm, gurķu, ķirbju un bumbieru marinādēm, marmelādēm, želejām un sacukurotiem augļiem. Ķīnā pārdod īpašu iecukurotu ingveru.
- Ingvers piešķir smalku aromātu zupām, mērcēm, rīsu ēdieniem, sieriem, gaļas un dārzeņu ēdieniem.
- Sevišķi garšīga ir cepta cūkgaļa ar sēnēm un ingveru. Pazīstams ir arī ingvera spirta uzlējums.
Komentāri
Mans komentārs: